Курсовая: Bnkovskoe delo

Курсовая: Bnkovskoe delo

S A T U R S

Ievads.................................................................................................2

1. Banku izcelšanās un iedalījums...........................3

1.1. Banku

izcelšanās.........................................................3

1.2. Galvenie kredītiestāžu veidi......................3

2. Noguldījumu veidi un iekšējā kontrole...............5

2.1. Noguldījumu veidi...........................................5

2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole.................6

3. Aizdevumu veidi un ar tiem sistītās procedūras...........7

3.1. Aizdevumi fiziskām personām............................7

3.2. Aizdevumi juridiskām personām.........................10

3.3. Starpbanku aizdevumi............................................13

3.4. Ar aizdevumiem saistītās procedūras..............14

4. Bankas riska veidi un to raksturojums..................................16

4.1. Riska veidu raksturojums........................................17

Secinājumi un

priekšlikumi..............................................................20

Ievads.

Dzīvojot mūsdienu sabiedrībā, cilvēkam ir

nepieciešams veiksmīgi un tālredzīgi orientēties

apkārtējā vidē. Nepieciešams saprast un prast

analizēt dažādas situācijas un apstākļus.

Mūs ieskauj visdažādākās lietas, un, lai

veiksmīgi spētu izdzīvot, ir jāprot tās

kontrolēt, un to var tikai ar zināšanām. Viena no

šādām lietām ir banku sistēma un būtība.

Šajā darbā īsumā izklāstītas

teorētiskās zināšanas par banku sistēmu,

būtību un to funkcijām. Dažādie banku veidi un tik

daudzās kreditēšanas iespējas, aizdevumi un risks, kas

saistās ar to – nepieciešams saprast, lai veiksmīgi

varētu iesaistīties mūsdienu sabiedrībā un, protams,

pelnīt naudu. Latvijā tik daudz banku veidu un plašais to

piedāvāto pakalpojumu klāsts ir salīdzinoši neilgi –

kopš neatkarības atgūšanas – bet jau tik daudz kas ir

atkarīgs no banku sistēmas, un galvenokārt jau Latvijas

ekonomika. Tāpēc banku būtība ir viena no pirmajām

lietām, ko būtu vērts iemācīties un saprast, jo

tuvākajā nākotnē banku sistēmai būs daudz

svarīgāki mērķi un uzdevumi. Un galvenokārt

tieši tāpēc es izvēlējos šo tēmu, lai

izklāstītu to savā darbā.

1. Banku izcelšanās un iedalījums.

1.1. Banku izcelšanās.

Vārds “banka” ir cēlies no itāļu vārda “banco”, kas

nozīmē “galds”. Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku

augļotāji – naudas kapitāla pārstāvji; viņi

pieņēma naudas ieguldījumus no tirgotājiem un

specializējās dažādu pilsētu un valstu naudas

zīmju apmaiņā. Ar laiku augļotāji sāka izmantot

šos ieguldījumus, kā arī savus naudas

līdzekļus, lai dotu aizdevumus un saņemtu procentus. Tas

nozīmēja, ka augļotāji mainījās par

banķieriem.

1.2. Galvenie kredītiestāžu veidi.

Atkarībā no tā, kam pieder kredītu un kredītu-

finansiālās iestādes, valstīs ar tirgus ekonomiku

dalās:

§ valsts finansu-kredītiestādes;

§ privātās finansu-kredītiestādes.

Pie pirmās grupas pieder centrālās bankas, kurām ir

monopoltiesības izlaist banknotes.

Bankas var iedalīt arī pēc to darbības virziena:

§ emisiju bankas;

§ komerciālās bankas;

§ investīciju bankas;

§ hipotēku bankas;

§ krājkases;

§ specializētās (piem., tirdzniecības bankas).

Emisiju bankas izlaiž banknotes. To varētu dēvēt par

“banku banku”.

Komercbankas veic ražošanas, tirdzniecības un citu

uzņēmumukreditēšanu galvenokārt ar naudas

kapitālu, ko viņi iegūst noguldījumu veidā.

Investīciju bankas nodarbojas ar finansēšanu un

ilgtermiņa kreditēšanu dažādās nozarēs

(galvenokārt ražošanas, tirdzniecības un transporta).

Atšķirībā no komercbankām investīciju bankas

šo naudu iegūst izlaižot savas akcijas un obligācijas,

kā ar saņemot kredītus no komercbankām.

Hipotēku bankas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus

ķīlā ņemot nekustamo īpašumu – zemi, ēkas.

Specializētās bankas nodarbojas ar noteiktu kreditēšanas

veidu.

2. Noguldījumu veidi un iekšējā kontrole.

2.1. Noguldījumu veidi.

Savu darbību bankas lielākā vai mazākā

mērā finansē ar depozītiem, kas piesaistīti no

daudziem avotiem. Bankai sava darbība jāorganizē,

ievērojot piesardzību, apdomību un cieši ņemot

vērā savu noguldītāju intereses.

Bankas vadība ir atbildīga ne tikai par savu noguldītāju

interešu aizsardzību; tās pienākumi pret bankas

akcionāriem nozīmē, ka bankai noguldītie

līdzekļi ir jāpārvalda un jāvada aktīvi un

efektīvi saskaņā ar stratēģiju, kurā ņemta

vērā gan likviditāte, gan rentabilitāte. Tomēr

noguldījumu aktīvu pārvaldi ierobežo vairāki

faktori, to skaitā:

§ kapitāla segums;

§ likviditāte;

§ termiņu struktūra;

§ procentu likmju nestabilitāte;

§ stabilitāte.

Noguldījumu veidi:

Norēķinu konts – klientam ir iespēja izņemt

naudu pēc pieprasījuma vai dot bankai rīkojumu izmaksāt

naudu pēc uzdevuma. Banka pedāvā procentus par konta atlikumu

fizisko un juridisko personu kontos.

Lielizmēra depozīti – latu vai ārzemju valūtas

atlikumi pastāvīgi atrodas kustībā starp

dažādām iestādēm. Bankas lielizmēra

noguldījumu izmaksas ir ļoti atkarīgas no valdības procentu

un valūtas apmaiņas likmju politikas, no pidāvājuma un

pieprasījuma un no bankas kredīta reitinga. Šādus

noguldījumus var piesaistīt uz laiku, sākot no 24 stundām

un beidzot ar gadu. Latvijā lielizmēra depozīti nav

izplatīti. Bankas praktizē depozītu pieņemšanu kā

no fiziskām, tā arī no juridiskām personām.

Klientu noguldītie līdzekļi var būt bankai

nozīmīgs līdzekļu avots; pēdējos gados

konkurences ietekme ir ievērojami paplašinājusi klientiem

piedāvāto noguldījumu pakalpojumu veidu spektru un

veicinājusi noteikumu daudzveidību. Latvijas bankas savā

darbībā piedāvā arī šādus noguldījumu

veidus:

§ Ziemassvētku depozīts;

§ bērnu un skolēnu depozīts krājdepozīts;

§ pensionāru noguldījumi;

§ pensiju uzkrāšanas konts;

§ atvērtais depozīts;

§ premiālais depozīts;

§ depozīts ar nosacījumu.

Noguldījumus uzskaita atbilstoši to veidam un valūtai,

kurā tie noguldīti. Procentus par noguldījumu un depozītu

summu aprēķina, sākot ar dienu, kad noguldījumu un

depozītu summa tiek ieskaitīta kontā līdz to atmaksas

dienai.

2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole.

Iekšējā kontrole attiecībā uz noguldījumiem

būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu

šādus apstākļus:

§ depozīti tiek pieņemti tikai uz tādiem

termiņiem (lielizmēra noguldījumu gadījumā – no

tādām institūcijām), kādus bankas vadība

apstiprinājusi saskaņā ar bankas termiņu un

likviditātes politiku;

§ visi pieņemtie noguldījumi jāiekļauj

grāmatvedības uzskaitē, piemērojot atbilstošo

procentu likmi un aprēķinot procentus;

§ neviens no grāmatojumiem noguldītāju kontos nav

fiktīvs vai viltots, tiek novērsta “netīrās” naudas

atmazgāšana.

Sakarā ar bankas un klienta attiecību raksturu principā

informācijas plūsma mēdz būt vienā virzienā –

no bankas pie klienta. Tā kā ne katrs klients rūpīgi seko

atlikumam un kustībai savā kontā, pastāv

paaugstināts risks, ka tiek pieļautas nepamanītas

kļūdas vai kaut kas tiek izlaists vai nu krāpšanas

nolūkā, vai nejauši. Paņēmieni, kā

minimizēt šādu kļūdu, izlaidumu vai

krāpšanas iespējas:

§ jānodrošina grāmatvedības ierakstu un

naudas izmaksas kārtīgas kontroles procedūras;

§ jāveic centralizēta paziņojumu

izsūtīšana klientiem;

§ jāsadala pienākumi, īpaši

attiecībā uz pienākumu risināt klientu jautājumus;

§ jāseko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darbības

notiek ar novēlošanos; jākontrolē darbinieku konti, jo ar

tiem pastāv īpašas iespējas izdarīt

krāpšanu;

§ jāpārbauda procentu aprēķini un

grāmatojumi neatkarīgi vienu no otra;

§ jāpārbauda procenti, kas tiek ieskaitīti

procentu izdevumu kontā, salīdzinot ar kopējo

noguldītāju kontos kreditēto procentu summu;

§ lielāko daļu katras summas

salīdzināšanas procedūru iespējams izlaist, ja

grāmatvedības sitēma ir kompjuterizēta un procenti tiek

aprēķināti un pārskaitīti automātiski.

Tomēr vadībai būtu regulāri jāpārbauda, vai

kontrole joprojām darbojas apmierinoši un jāveic

atsevišķu procentu aprēķinu un grāmatojumu

pārbaude;

§ vadības pārskatos jāiekļauj pārskats

par starpību starp izmaksātajiem un saņemtajiem procentiem un

izmaksāto procentu summu analīze.

3. Aizdevumu veidi un ar tiem saistītās procedūras.

3.1. Aizdevumi fiziskām personām.

Galvenokārt banku aizdevumi veido līdzekļu lielāko un

vissvarīgāko daļu. Stabilā ekonomikas vidē

starpība starp kredītresursu pašizmaksu un bankas noteikto

procentu likmi ir samērā maza, tādēļ ir ļoti

svarīgi, lai zaudēto aizdevumu īpatsvars būtu pēc

iespējas mazāks.

Pamatā bankas finansē savu kredītportfeli, piesaistot

depozītus. Bankai ir jānodrošina pienācīgs

peļņas līmenis atbilstoši tās akcionāru

sagaidītajam un riska pakāpei, kādu tie ir gatavi

uzņemties.

Bankai jānosaka tāda procentu likme, kas ļautu nosegt:

§ aizdoto kredītresursu pašizmaksu (par noguldījumiem

maksātos procentus);

§ administratīvos izdevumus;

§ paredzamo zaudēto aizdevumu īpatsvaru;

§ peļņas procentu lielumu.

Lielākais risks ir tāds, ka aizdevuma ņēmējs var

nesamaksāt procentus par aizdevuma lietošanu un neatmaksāt

aizdevuma pamatsummu.

Fiziskām personām bankas var izsniegt šādus aizdevumus:

§ overdraftu;

§ aizdevumu, kas paredzēts kapitālieguldījuma

finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas

sasaistīšanai;

§ aizdevumu ar nemainīgu procentu likmi;

§ atjaunojamo kredītlīniju;

§ hipotēkas auizdevumu;

§ kredītkaršu aizdevumu.

Latvijas banku praksē netiek izmantots tāds aizdevumu veids kā

kredīta pārsniegšana (overdrafts). Šāds aizdevuma

veids ir izdevīgs klientam, ja viņam nauda steidzami ir

nepieciešama un ir zināms, ka tas spēs ātri to

atmaksāt.

Kredīta pārsniegšana ir viena no kredītlīnijas

formām, ko klients var izmantot, no sava tekošā konta veicot

izmaksas, kas pārsniedz konta atlikumu. Overdrafts vienmēr tiek

uzskatīts par gadījuma rakstura īstermiņa aizdevumu.

Pēc noteikumiem, overdrafts ir atmaksājams pēc

pieprasījuma, tomēr praksē bankas pieprasa overdrafta

atmaksāšanu tikai atsevišķos ārkārtējos

gadījumos.

Aizdevums, kas paredzēts kapitālieguldījuma

finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas

sasaistīšanai ir īstermiņa aizdevums, kas paredzēts,

lai nodrošinātu klientu ar jaunas mājas pirkšanai

nepieciešmajiem līdzekļiem, pirms tas ir saņēmis

naudu no iepriekšējās mājas pārdošanas.

Aizdevums ar nemainīgu procentu likmi ir neliels aizdevums (Ls 1000

līdz Ls 10000) uz laiku no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Aizdevums ar noteiktu procentu likmi parasti tiek izmantots mašīnas

vai citas ilgstoši lietojamas patēriņa preces iegādes

finansēšananai. Aizdevuma atmaksāšanas noteikumi parasti

paredz vienādus ikmēneša maksājumus, kas vienlaikus ietver

gan procentus, gan pamatsummas atmaksu.

Atjaunojamā kredītlīnija. Saskaņā ar

atjaunojamās kredītlīnijas noteikumiem, banka automātiski

katru mēnesi pārskaita no klienta tekošā konta (vai klients

katru mēnesi iemaksā) klienta atjaunojamās

kredītlīnijas kontā noteiktu summu. Pēc tam šim

klientam ir tiesības mēneša laikā izņemt no

šī konta zināmu summu, kas vienāda ar ikmēneša

iemaksas vairākkārtīgu reizinājumu, par kādu banka un

klients iepriekš vienojušies. Ja šajā kontā ir

kredīta atlikums, klients par to saņem procentus.

Hipotēkas aizdevums parasti tiek izsniegts mājas iegādei,

un nopirktais nekustamais īpašums kalpo kā aizdevuma

nodrošinājums. Izsniegtā aizdevuma summa parasti ir

vienlīdzīga aizdevuma ņēmēja mēneša algas

vairākkārtīgam reizinājumam un nopirktās mājas

vērtības procentuālai daļai.

Kredītkaršu aizdevums. Pastāv divi galvenie

kredītkaršu veidi, no kuriem tikai viens nodrošina

kredītkartes lietotāju ar iespāju izmantot kredītu

ilgāku laika periodu.

ü Maksājumu kredītkartes (piemēram, American

Express vai Diners Club) bankas paziņojumā ikreiz

norādītā summa ir pilnībā jānomaksā,

tādējādi iespējas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai

laika periodā no pirkuma izdarīšanas dienas līdz bankas

paziņojuma saņemšanas dienai. Parasti par maksājumu

kredītkartes lietošanu ir jāmaksā ikgadējā

abonomenta maksa.

ü Kredītkartes (piemēram, Visa un Mastercard

) sniedz saviem lietotājiem iespēju izmantot atjaunojamo bezprocentu

kredītlīliju līdz noteiktam limitam uz noteiktu periodu, par ko

banka ar klientu iepriekš vienojušies. Ikmēneša bankas

paziņojumā norādīto summu var apmaksāt

pilnībā vai daļēji atkarībā no tā, kāds

ir noteiktais minimums. Agrāk kredītkaršu firmu peļņas

avots bija no kredītkaršu lietotājiem iekasētie procenti

par kreditēšanas termiņa paildzināšanu. Papildus

tās saņem arī komisijas naudu no tirgotājiem. Daudzas

kredītkaršu firmas pašlaik iekasē ikgadējo

kredītkartes abonementa maksu, jo cilvēki arvien vairāk sāk

izmantot bezprocentu perioda sniegtās priekšrocības.

3.2. Aizdevumi juridiskām personām.

Galvenie aizdevumu veidi, kādus piedāvā juridiskām

personām ārvalstu bankas, ir šādi:

ü overdrafts;

ü termiņaizdevums;

ü aizdevums projektu finansēšanai;

ü sindikātaizdevums;

ü ārvalstu aizdevums;

ü atvieglotais aizdevums.

Latvijas bankas tādus aizdevumus kā overdrafti un

sindikātaizdevumi pagidām vēl nepraktizē. (Latvijā

overdrafta aizdevumus pagaidām izsniedz A/S Saules banka.)

Overdrafts ir iepriekš saskaņota kredītlīnija jeb

aizņēmuma tiesības, kuras klients var izmantot, veicot

maksājumus vai veicot izmaksas no sava tiešā konta. Agrāk

overdraftu uzskatīja par īslaicīgu kreditēšanas

instrumentu, ko izmanto tikai atsevišķos gadījumos, bet

šodien daudzu uzņēmumu kontos tiek uzturēts

“pastāvīgais overdrafta līmenis”, kurā ar terminu

Страницы: 1, 2